28. aprīlis ir Starptautiskā darba aizsardzības diena, kas vērš uzmanību nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai visā pasaulē. Veicinot drošas darba vides un veselības kultūru, darba devēji var samazināt nāves gadījumu un traumu skaitu darba vietā.
Lai mazinātu darba vides kaitīgo faktoru ietekmi uz darbinieku veselību, darba devējam ir jānodrošina, ka darbinieki, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (t.sk. īpaši apstākļi darba vietā), veic obligātās veselības pārbaudes (OVP) pie arodslimību ārsta.
OVP var būt pirmreizēja, periodiska vai ārpuskārtas.
Uz pirmreizēju OVP nosūta personas pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas pirmreizējās veselības pārbaudes veikšanai, savukārt nodarbinātos ir iespējams nosūtīt uz periodisku vai ārpuskārtas OVP.
Ja normatīvajos aktos nav norādīts cits periods, nodarbinātos uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta reizi trijos gados, reizi divos gados vai reizi gadā.
Nodarbinātos uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanu ir iespējams nosūtīt:
- Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi;
- Pēc arodslimību ārsta norādījuma;
- Ja arodslimību ārsts OVP kartē norādījis nākamo ārpuskārtas veselības pārbaudes termiņu;
- Pēc nodarbinātā pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
- Pēc darba devēja iniciatīvas jebkurā citā termiņā, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, t.sk. ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.
OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja izdotam rīkojumam, kas atbilstoši darba vides riska novērtējumā noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem, tādējādi tā veicama darbinieka darba laikā. Atbilstoši Darba likuma 82. pantam darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai un veselībai.
Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs, savukārt izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.